#LaplandRetreat un valsts tēla veidošana

Pagājušās brīvdienas mūsu premjers Valdis Dombrovskis ir pavadījis Lapzemē, Somijā, kur ir notikusi neformālā tikšanās par globālām tendencēm ekonomikā un Eiropas nākotni. Pasākumā zem nosaukuma #LaplandRetreat ir piedalījušies tikai septiņipasaules līderi, līdz ar to ir prieks apzināties, ka arī mūsu PM ticis aicināts piedalīties šajā saietā. Dīvainā kārtā par šo pasākumu es uzzināju tikai no Somijas Ārlietu ministrijas paziņojuma, un mani nedaudz pārsteidz, ka par to nav nekādas informācijas nedz MK mājas lapā (izņemot vienu ierakstu PM darba kalendārā), nedz Vienotības. Man tomēr šķiet, ka šis fakts kā tāds mums visiem ir ļoti svarīgs, jo apliecina, ka ar mums rēķinās, no mums mācās un mēs spējam ietekmēt un veidot Eiropas nākotni. 

Šajā attēlā var redzēt kā Somijas Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs Alekss Stabs (Alex Stubb) fotografē notiekošo ar sava mobilā aparāta palīdzību un, es pieļauju, arī liek šo materiālu sociālajos medijos. Būtu feini redzēt un lasīt mūsu premjera atskaiti par pasākumu, bet laikam nav blakus laba pr padomnieka. 

Bet es pievērsīšu uzmanību vēl vienam aspektam - kā Somija ar šo pasākumu mēģina veidot savu tēlu un projicēt ietekmi, par ko arī uzrakstījis savā blogā ministrs Stabs:

Minister Stubb said in his blog that the retreat’s three objectives had succeeded brilliantly. The aim was to increase the Finland’s influence, to generate new ideas and to show Lapland to the world. “If you want to exert influence, international leaders must be brought to Finland,” the Minister stressed.

Es teiktu, ka šis pasākums tiešām ir bijis labs PR gājiens no Somijas vadības puses, un mums šajā ziņā ir ko mācīties no viņiem. Līdz šim mums ir bijis tikai viens starptautisks pasākums, kurš ir spējis piesaistīt ārvalstu līderus, ietekmīgus ekspertus un žurnālistus, tā ir Rīgas konference. Apbrīnojami, ka šī pasākuma galvenie rīkotāji un arī idejas autori ir nevalstiskā sektora pārstāvji - Latvijas Transatlantiskās organizācijas komanda. Es esmu stāvējusi klāt pie četru konferenču organizēšanas, un mani nekad nav atstājusi sajūta, ka mums „to vajag vairāk, nekā mūsu valdībai vai ārlietu resoram”, jo lielākoties iniciatīva vienmēr ir nākusi no mūsu puses.  

Pagājušā gada rudenī, kad mēs organizējam kārtējo Rīgas konferenci, mani tiešām šokēja Ārlietu ministrijas izplatītājs paziņojums (16.09.2011.) ar nosaukumu Ārlietu ministrs piedalās ikgadējā „Rīgaskonferencē 2011”, kur uzsvars tika likts nevis uz konferenci kā tādu, bet gan uz ministra dalību tajā, it kā tas notiktu nevis Rīgā, bet Briselē vai Bratislavā. Es nezinu, varbūt uz tādu formulējumu uzstāja pats ministrs vai preses paziņojuma autori līdz galam nav novērtējuši vai sapratuši konferences potenciālu mūsu ārējā komunikācijā un tēlā veidošanā. Bet skaidrs ir viens, ka ir pienācis laiks to ņemt nopietni un maksimāli izmantot visas iespējas, kas ir mūsu rīcībā!

PS: Es, cik labi tomēr somi strādā ar ārvalstu medijiem - Debt-Crisis Firewalls to Be Reinforced, Rehn Says