Pārdomas par Latvijas ārējo komunikāciju: kur ir vēstījums? (1)

Rudenī piedalījos vienā interesantā diskusijā, kuras mērķis bija noskaidrot, kāpēc Latvijas iedzīvotāji lielākoties negatīvi vērtē mūsu valsts dalību ES, un tas ir neskatoties uz tik daudzajiem bonusiem kā bezvīzu ceļošana, dāsns finansējums no ES fondiem utml. Interesanti, ka saruna nonāca līdz tam, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta, mēs dzīvojām divās informatīvajās telpās un tieši tie krievvalodīgie ir ES skeptiķi. Protams, ka tas ir diezgan plašs vispārinājums, un īstie latviešu nacionālisti varbūt ir pat lielāki eiroskeptiķi nekā Latvijā dzīvojošie krievi. Toreiz pie konkrēta rezultāta tā arī nenonācām, bet es aizdomājos un vēl ilgi domāju  par problēmas būtību.

Latviešu nacionāli noskaņotie ļaudis saka, ka ES ir slikta lieta, jo tā laupa Latvijas tik ilgi kāroto neatkarību. Daļa no viņiem ir izteikti antiglobālisti, tāpēc Latvijas dalība jebkurā no t.s. Rietumu organizācijām un draudzēšanās ar ASV tiks uztverta negatīvi. Savukārt daļa no krievvalodīgajiem saka, ka Latvija iestājās ES, jo latvieši kā nācija nevar sevi pārvaldīt un viņi visu laiku meklē sev kādu saimnieku. Viņi ir pārliecināti, ka toreiz tā bija Padomju Savienība, šodien tā ir Brisele, kuras pavēles Latvijas valdība paklausīgi izpilda un reizēm pat  pārcenšas to (regulu un direktīvu) ieviešanā.  

Katram cilvēkam ir sava taisnība, katram ir sava vīzija, sava pasaule un informatīvā telpa, kurā viņš dzīvo. Turpmāk šeit es izklāstīšu savas domas par informatīvo telpu un valdības komunikāciju, primāri apskatot Ārlietu ministrijas komunikācijas piemēru, nedaudz pieskaršos drošības aspektiem, televīzijas lomai ārpolitikā un pat Baltijas valstu sadarbībai.

Ārlietu ministrija: komunikācijai ir nozīme

Man vienmēr ir šķitis, ka mēs varētu darīt daudz vairāk un kvalitatīvāk. Ārlietu ministrijas (ĀM) preses paziņojumu lasīšana ir diezgan garlaicīga nodarbošanās, un nav runa par to, ka šiem paziņojumiem jābūt bezgala radošiem. Jebkura paziņojuma mērķis ir sniegt konkrētu informāciju un pievērst starptautiskās un vietējās sabiedrības uzmanību konkrētajam notikumam, rīcībai vai reakcijai. Līdz šim lielākajai ĀM paziņojumu daļai trūkst vēstījuma, tie ir diezgan plaši, aprakstoši un sausi. Cilvēkam no malas pat varētu šķist, ka mūsu ārpolitika ir diezgan provinciāla un visu, ko mēs darām – sekojam ES kopējās ārpolitikas vadlīnijām, izņemot varbūt gadījumus, kad tas nopietni skar mūsu ekonomiskās intereses (Baltkrievijas gadījums). Diplomāti un ministrijas darbinieki varētu iebilst un teikt, ka neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, mēs paliekam aktīvi un mēģinām ietekmēt ES ārpolitikas dienaskārtību. Tā tas varētu būt, bet diemžēl līdz sabiedrībai šīs vēstījums nenonāk – es joprojām lasu par to ka ir jāpaplašina abu valstu ekonomiskā sadarbība, stratēģiskā partnerība; puses pārrunāja aktuālos ES jautājumus; ministrs tiekas/ar vizīti apmeklē utml. Garlaicīgi, dodiet man vēstījumu! Igauņi dod, kāpēc mēs nevaram? Vienmēr var aizbildināties ar resursu trūkumu, bet mums ir jāsaprot, ka komunikācija ir visa pamatā.

Šeit es gribētu pakavēties pie divu paziņojumu analīzes, lai mans lasītājs saprastu manas domas vēl labāk. 9-.10 martā Kopenhāgenā notikusi neformālā ES Ārlietu ministru tikšanās, par kuru atskaitījās igauņi un mūsu Ārlietu ministrijas preses dienesti:

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina stiprināt attiecības ar ES stratēģiskiem partneriem

ForeignMinister Urmas Paet: European Union Must Be Able to React Quickly to Changes inits Neighbourhood

Savā virsrakstā igauņi izcēluši ārlietu ministra teikto, ka ES ir ātri jāreaģē uz izmaiņām tās kaimiņreģionā. Savukārt mūsu vēstījums palika man neskaidrs, t.i. par kādiem stratēģiskiem partneriem ir runa.

Galvenie vēstījumi, atzinumi un priekšlikumi:

Latvija

1.     ES svarīgi saglabāt dienaskārtībā ES paplašināšanos, turpināt sadarbību ar Austrumu un Dienvidu kaimiņiem, stiprināt transatlantiskās attiecības, kā arī paplašināt sadarbību ar tādiem globāliem partneriem kā Brazīlija, Ķīna, Dienvidkoreja. Ministrs arī akcentēja ES un Centrālāzijas valstu sadarbības nozīmi, it īpaši enerģētikas jomā.

2.     Apspriežot ES ārpolitikas īstenošanas instrumentus, E.Rinkēvičs uzsvēra, ka ES ir skaidri jādefinē stratēģija attiecībā uz tiem reģioniem vai valstīm, kurās Eiropas Savienībai ir būtiskas intereses. Tās pamatā ir jābūt demokrātijas, cilvēktiesību, likuma varas un ekonomisko pamatbrīvību vērtībām.

3.     E.Rinkēvičs pozitīvi novērtēja Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) līdzšinējo ieguldījumu, sekmējot vienotas ES ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu, taču vienlaicīgi arī norādīja uz nepieciešamību pilnveidot EĀDD sadarbību ar ES valstu ārlietu ministrijām.

Igaunija

1.  Foreign Minister Urmas Paet said that taking into consideration the developments happening in the world today, the foreign activity of the entire European Union must become more focused and effective.

2.     The foreign minister stated that it is important that the European Union be able to react adequately first and foremost to changes in its own neighbourhood. “Both our southern and eastern neighbourhoods are of utmost importance to the European Union, and the EU’s own well-being and ability to influence is dependent on our neighbours’ well-being, stability, and democratic development,” he added.

3.     Taking into consideration recent developments in Russia and a new president taking office there, Foreign Minister Paet stated that the European Union should discuss and clearly state its positions regarding the development of EU-Russia relations. “We must emphasise the need to build a firm new foundation for our relations – in other words, to complete negotiations and conclude a new EU-Russia agreement,” he said.

4.     Foreign Minister Paet said that an important factor in the European Union’s outside activities is developing a unified consular function within the External Action Service. “Thus far the aid provided to Estonian citizens by member states has been sufficient. However, we would like for the role of the European External Action Service to grow in the areas of providing crisis aid and co-ordinating the activities of the member states in a crisis situation,” he noted.

Kā redzam, mūsu galvenie vēstījumi nav skaidri noformulēti, izņemot ministra aicinājumu „pilnveidot EĀDD sadarbību ar ES valstu ārlietu ministrijām”. Mēs akcentējam savu uzmanību uz sadarbības stiprināšanu ar „globāliem” partneriem, bet tā arī konkrēti neko nepasakām. Aicinām definēt stratēģiju „uz tiem reģioniem vai valstīm, kurās ES ir būtiskas intereses”, bet pie reizes aizmirstam nodefinēt tos pašus reģionus vai valstis. Skaļi runājam par to, ka šīs stratēģijas pamatā jābūt „demokrātijas, cilvēktiesību, likuma varas un ekonomisko pamatbrīvību vērtībām”, bet mūsu pašu pieeja ir diezgan selektīva – kritizējam autoritāro Baltkrievijas režīmu un atbalstām tik pat autoritāros Azerbaidžānas un Uzbekistānas nacionālos līderus.

Igauņi līdzīgā paziņojumā ir daudz skaidrāki. Viņi nerunā par globāliem partneriem, bet gan pievērš uzmanību ES ārpolitikai tās dienvidu un austrumu kaimiņreģionā (ES reakcijai jābūt ātrai), aicina nekavēties ar ES-Krievijas līguma parakstīšanu un darīt visu, lai to pēc iespējas ātrāk panāktu, kā arī norāda, ka ir jāintegrē konsulārā funkcija ES Ārējās darbības dienesta darbā. Viss skaidri un gaiši pateikts!.

Pēcvārds

Ko darīt? Pievērst uzmanību ārējai komunikācijai – t.i. tam ko mēs runājām, kādu valodu lietojam, kādu vēstījumu gribam sniegt, ko mēs vēlamies panākt. Mums jālieto daudz skaidrāka un dzīvāka valoda, lai arī citiem būtu skaidra mūsu pozīcija un mūsu ārpolitikas prioritātes. Neskaidrie jēdzieni un vispusīga informācija var tikai kalpot par apliecinājumu tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka Latvijas ārpolitikas nemaz nav, to diktē Eiropas Savienība.